Miega fizioloģija

Nav pilnībā noskaidrots, kāpēc cilvēki guļ. Fakts, ka visi dzīvnieki guļ, liecina par to, ka tā ir dzīves nepieciešamība. Tiek izvirzīti vairāki miega iemesli:

•  Atmiņas konsolidācija.
  
•  Enerģijas ekonomēšana. Miega laikā enerģijas un skābekļa patēriņš ievērojami samazinās un enerģijas rezerves ( ATF ) palielinās.
  
•  Smadzeņu funkcionāla atjaunošanās. Miegā notiek ķermeņa un smadzeņu augšana ( šūnu atjaunošanās), ko veicina augšanas hormonu pastiprināta produkcija miega laikā.
  
•  Uzvedības pielāgošanās, aizsargmehānismi. Tumšajā diennakts laikā guļot esam vairāk pasargāti no plēsējiem.
  
•  Imūnsistēmas regulācija. Eksperimentāli dati liecina par imūnsistēmas darbības pavājināšanos miega traucējumu rezultātā.

Centrālajā nervu sistēmā miegu nomodu ietekmē Talama nespecifiskie kodoli, kuri ir retikulārās aktivizējošās sistēmas (RAS) daļa. Tā, saņemot sensoro informāciju no maņu orgāniem, uztur galvas smadzeņu garozas aktivitāti noteiktā līmenī. Ja smadzeņu garoza nesaņem aktivizējošo informāciju, iestājas miegs. Nucleus Suprachiasmaticus ir atbildīgs par miega nomoda 24 stundu ritmu un to lielā mērā ietekmē gaisma. Ja redzes receptoriem pieplūst gaisma, tiek veicināts nomoda stāvoklis. Tāpat miega - nomoda regulācijā piedalās ķīmiskas vielas – neiromediatori.

Normālam miegam, atkarībā no smadzeņu aktivitātes izšķir divus veidus:

1. Lēno, jeb ortodoksālo miegu (slow wave sleep SWS, vai nonrapid eye movement sleep NREM). Šī miega fāze ir pirmā iemiegot un aizņem ~ 80 % no normāla miega. NREM ir četras stadijas 1 – 4. Katra no tām ir arvien dziļāks miegs.
NREM kopumā raksturojas ar smadzeņu darbības biopotenciālu frekvences samazināšanā un amplitūdas pieaugums. Somatiskās NREM iezīmes ir termoregulācijas centra dominance un muskulatūras tonusa progresīva samazināšanās, dominē parasimpātiskā nervu sistēma, simpātiskā ir miera stāvoklī. NREM somatiskais un viscerālais fenomens nodrošina ekonomisku organisma funkcionēšanu, saglabājot visa organisma homeostāzi ar minimālu enerģijas patēriņu. Lēnajā miegā notiek svarīgi vielumaiņas procesi – izdalās hormoni, kas noārda taukus, veicina šūnu atjaunošanos, samazina urīna produkciju.
 
2. Ātrais jeb paradomsālais miegs ( rapid eye movement REM) aizņem ~ 20% no nakstsmiega. Tā ir visdziļākā miega fāze un muskulatūras tonuss ir viszemākais, tiek novērotas ātrās acu kustības, var būt muskuļu krampji ( mioklonus). Vērojama simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte. Tiek reģistrēta ievērojama smadzeņu aktivitāte (kā nomodā). Šai miega fāzē mēs redzam sapņus un tas arī izskaidro sapņos bieži izjustu fenomenu – sajūtu it kā ķermenis būtu paralizēts un tu nevari paskriet, aizmukt, vai ko citu. REM miegs ir ļoti svarīgs atmiņas veidošanas procesā, kā arī no tā kvalitātes ir atkarīga cilvēka garīgās spējas dienā.

Miegs, kurš dod cilvēkam gan fizisku, gan garīgu atpūtu tiek saukts par atpūtas pamatciklu. Tas ir NREM + REM = basic rest activity cycle ( BRAC)..

NREM un REM mainās cikliski. Cilvēkam vidēji ir 4-6 šādi cikli, kur sākot ar lēno miegu, cilvēks iet cauri visām tā stadijām, sasniedzot ceturto – dziļāko, tad seko REM fāze un atkal lēnais miegs. Kopumā miegs ir sarežģīts fizioloģisks process. Ja tas ir traucēts, cilvēks nejūtas labi arī dienā.