| Miega
fizioloģija
Nav pilnībā noskaidrots, kāpēc cilvēki guļ. Fakts, ka
visi dzīvnieki guļ, liecina par to, ka tā ir dzīves nepieciešamība. Tiek
izvirzīti vairāki miega iemesli:
Atmiņas konsolidācija.
Enerģijas ekonomēšana. Miega laikā enerģijas un skābekļa patēriņš ievērojami
samazinās un enerģijas rezerves ( ATF ) palielinās.
Smadzeņu funkcionāla atjaunošanās. Miegā notiek ķermeņa un smadzeņu
augšana ( šūnu atjaunošanās), ko veicina augšanas hormonu pastiprināta
produkcija miega laikā.
Uzvedības pielāgošanās, aizsargmehānismi. Tumšajā diennakts laikā guļot
esam vairāk pasargāti no plēsējiem.
Imūnsistēmas regulācija. Eksperimentāli dati liecina par imūnsistēmas
darbības pavājināšanos miega traucējumu rezultātā.
Centrālajā nervu sistēmā miegu nomodu ietekmē Talama
nespecifiskie kodoli, kuri ir retikulārās aktivizējošās sistēmas (RAS)
daļa. Tā, saņemot sensoro informāciju no maņu orgāniem, uztur galvas smadzeņu
garozas aktivitāti noteiktā līmenī. Ja smadzeņu garoza nesaņem aktivizējošo
informāciju, iestājas miegs. Nucleus Suprachiasmaticus ir atbildīgs par
miega nomoda 24 stundu ritmu un to lielā mērā ietekmē gaisma. Ja redzes
receptoriem pieplūst gaisma, tiek veicināts nomoda stāvoklis. Tāpat miega
- nomoda regulācijā piedalās ķīmiskas vielas neiromediatori.
Normālam miegam, atkarībā no smadzeņu aktivitātes izšķir
divus veidus:
1. Lēno, jeb ortodoksālo miegu (slow
wave sleep SWS, vai nonrapid eye movement sleep NREM). Šī miega fāze
ir pirmā iemiegot un aizņem ~ 80 % no normāla miega. NREM ir četras
stadijas 1 4. Katra no tām ir arvien dziļāks miegs.
NREM kopumā raksturojas ar smadzeņu darbības biopotenciālu frekvences
samazināšanā un amplitūdas pieaugums. Somatiskās NREM iezīmes ir termoregulācijas
centra dominance un muskulatūras tonusa progresīva samazināšanās, dominē
parasimpātiskā nervu sistēma, simpātiskā ir miera stāvoklī. NREM somatiskais
un viscerālais fenomens nodrošina ekonomisku organisma funkcionēšanu,
saglabājot visa organisma homeostāzi ar minimālu enerģijas patēriņu.
Lēnajā miegā notiek svarīgi vielumaiņas procesi izdalās hormoni, kas
noārda taukus, veicina šūnu atjaunošanos, samazina urīna produkciju.
2. Ātrais jeb paradomsālais miegs
( rapid eye movement REM) aizņem ~ 20% no nakstsmiega. Tā ir visdziļākā
miega fāze un muskulatūras tonuss ir viszemākais, tiek novērotas ātrās
acu kustības, var būt muskuļu krampji ( mioklonus). Vērojama simpātiskās
nervu sistēmas aktivitāte. Tiek reģistrēta ievērojama smadzeņu aktivitāte
(kā nomodā). Šai miega fāzē mēs redzam sapņus un tas arī izskaidro sapņos
bieži izjustu fenomenu sajūtu it kā ķermenis būtu paralizēts un tu
nevari paskriet, aizmukt, vai ko citu. REM miegs ir ļoti svarīgs atmiņas
veidošanas procesā, kā arī no tā kvalitātes ir atkarīga cilvēka garīgās
spējas dienā.
Miegs, kurš dod cilvēkam gan fizisku, gan garīgu atpūtu
tiek saukts par atpūtas pamatciklu. Tas ir NREM + REM = basic rest activity
cycle ( BRAC)..
NREM un REM mainās cikliski. Cilvēkam vidēji ir 4-6 šādi cikli, kur sākot
ar lēno miegu, cilvēks iet cauri visām tā stadijām, sasniedzot ceturto
dziļāko, tad seko REM fāze un atkal lēnais miegs. Kopumā miegs ir sarežģīts
fizioloģisks process. Ja tas ir traucēts, cilvēks nejūtas labi arī dienā.
Miegs un tā traucējumi:
Miega fizioloģija
Miega traucējumi
Miega apnoe
Kā to ārstēt?
Riska grupas |
